Vislielākais burtu izmērs
Lielāks burtu izmērs
Burtu standarta izmērs
Konferences darbs norisināsies astoņās sekcijās
Pēdējās izmaiņas veiktas:
09.05.2016

Starptautisko tiesību un konstitucionālo vērtību mijiedarbība

Starptautiskās publiskās, starptautiskās privātās un Eiropas Savienības tiesības

Vadīs asociētais profesors A.Kučs un docente I.Kačevska

Attiecības starp starptautiskajām tiesībām un konstitucionālo tiesību vērtībām ir piedzīvojušas būtisku attīstību pēdējo gadu laikā. Starptautiskajās tiesībās tiek arvien biežāk runāts par "konstitucionalizāciju" - daļēji kā mēģinājums atrast starptautiskās kopienas kopējās vērtības, kas ļautu radīt globalizācijas laikmetā akūti nepieciešamo starptautisko publisko kārtību. Tanī pat laikā starptautisko tiesību kostitucionalizācija varētu piedāvāt risinājumu pieaugošajai tendencei atsevišķām starptautisko tiesību apakšnozarēm - cilvēktiesībām, tirdzniecības, vides vai humanitārajām tiesībām, vai arī reģionālajām tiesību sistēmām - savstarpēji attālināties un nonākt kolīzijās.

Tāpat arī katras valsts konstitucionālā un tiesību sistēma kopumā veidojas reaģējot uz procesiem starptautiskajās tiesībās. Turklāt nereti starptautiskās, reģionālās un atsevišķu valstu konstitucionālās vērtības savā evolūcijas procesā nonāk pretrunās.

Šajā konferences sekcijā tiks aplūkotas starptautisko publisko un privāto tiesību, kā arī Eiropas Savienības tiesību mijiedarbība ar dažādu tiesību sistēmu konstitucionālajām vērtībām, sniedzot ieskatu aktualitātēs, kas varētu interesēt gan akadēmiķus, gan praktiķus.

Konstitucionālo vērtību krimināltiesiskā un kriminālprocesuālā aizsardzība

Krimināltiesības, kriminālprocess

Vadīs profesore K.Strada-Rozenberga

Atzinumi, secinājumi, prognozes un ieteikumi konstitucionālo vērtību krimināltiesiskās un kriminālprocesuālās aizsardzības jomā tiks aktualizēti konferences šīs sekcijas darbā.

Nozīmīgāko vērtību aizsardzības jomā būtiska nozīme ir smagākajam no publiski-tiesiskās atbildības veidiem - kriminālatbildībai. Konstitucionālo vērtību aizsardzībai konstruēti gan noziedzīgi nodarījumi pret valsti, gan pret konkrētu personu interesēm vērsti nodarījumi, aizsargājot gan to dzīvību, gan veselību, gan brīvību, dzimumneaizskaramību, gan īpašumu u.tml. Tas, ka noteiktu vērtību aizsardzībai ir paredzēta atbildība par virkni noziedzīgu nodarījumu sastāvu, dod pamatu pievērsties padziļinātai to izpētei. Var tikt skatīti jautājumi gan par to, vai esošais krimināltiesiskās atbildības modelis ir pilnīgs, vai nav skatāmi kādi problēmjautājumi konkrētu noziedzīgo nodarījumu sastāvu tiesiskajā reglamentācijā, gan jautājumi par krimināltiesisko normu praktisko piemērošanu, akcentējot nepieciešamību pēc krimināltiesisko attiecību taisnīga risinājuma. Akcentējams arī tas, ka taisnīgs rezultāts nevar tikt sasniegts bez taisnīga procesa, kas ļauj pievērsties kriminālprocesuālo tiesību jomai. Konstitucionālās vērtības kriminālprocesā var tikt skatītas no dažādiem skatu punktiem. Var tikt analizēts to iespējamais ierobežojums kriminālprocesa atbilstošas norises nodrošināšanai, tāpat kā uzmanība var tikt pievērsta konstitucionālo vērtību nodrošināšanai kā neatņemamai atbilstoša procesa prasībai.

Vērtība - ideoloģija – norma

Tiesību teorija, tiesību filizofija, tiesību socioloģija, tiesību vēsture

Vadīs docents J.Pleps

Tiesību normas teksts un piemērošanas prakse atspoguļo noteiktas attiecīgās tiesiskās sistēmas vērtības. Savukārt tiesiskajā sistēmā atzītās vērtības veido noteiktu ideoloģiju. Tiesību piemērotājam tiesību jautājuma izlemšanai nepietiek ar formālu tiesību normas teksta piemērošanu, bet tam bieži vien jārisina vērtību kolīzijas, kas iekodētas dažādās tiesību normās, un jāizdara vērtību spriedumi. Sekcijā tiks diskutētas jaunākās tiesību teorijas, tiesību socioloģijas un tiesību filozofijas attīstības tendences, kas saistības ar tiesiskajā sistēmā atzītajām vērtībām un to pārnesi tiesību normās un tiesību realitātē.

Privāttiesību nozīme konstitucionālo vērtību stiprināšanā

Civiltiesības, civilprocess

Vadīs asociētais profesors J.Kārkliņš un docents V.Mantrovs

Privāto tiesību konferences sekcija aptvers fundamentālus jautājumus par materiālām un procesuālajām tiesībām. Konferences mērķis šoreiz ir koncentrēties uz būtiskiem pamata jautājumiem civiltiesībās. Lai arī konstitucionālās tiesības pamatā nav tieši piemērojamas privātās tiesībās, tomēr to ietekme ir būtiska un svarīga tiesiskās drošības stiprināšanai arī privāttiesību jomā. Zinātnisko referātu mērķis šajā konferencē ir atklāt, risināt un pilnveidot būtiskos civiltiesību jautājumus gan praksē, gan teorijā.

Juridiskās personas kā tiesvedības procesu dalībnieki un to tiesības uz taisnīgu procesu

Vadīs profesore Ā.Meikališa

Mūsdienu tiesiskās dzīves realitāte arvien aktīvāk liek apzināt jautājumus, kas saistīti ar juridisko personu tiesisko statusu, tai skaitā tiesisko atbildību un tiesisko aizsardzību. Juridiskās personas arvien biežāk iesaistās procesos kā aktīvi procesa dalībnieki, tai skaitā to procesu veidos, kuri agrāk neparedzēja tik aktīvu juridisko personu iesaistīšanos, kā piemēram publisko sodu jomā. Šāda situācija izraisa interesi un rada pamatu veikt padziļināts pētījumus, lai apzinātu esošo situāciju, aktualizētu problēmjautājumus un ieteiktu to risinājumus. Viens no aktualizējamiem jautājumiem ir juridisko personu tiesības uz taisnīgu procesu. Nav noliedzams, ka vispārīgi šādas tiesības juridiskajām personām, kā ikvienam procesa dalībniekam, ir piemītošas. Tomēr ne vienmēr ir skaidrs un saprotams to saturs un atsevišķi uz fiziskajām personām neapstrīdami attiecināmi taisnīga procesa aspekti, attiecībā uz juridiskajām personām vairs nav tik skaidri. Šiem un citiem aktuāliem juridisko personu kā procesa dalībnieku tiesiskā statusa aspektiem veltīta konferences šīs sekcijas darbība.

Sekcija noritēs Valsts pētījumu programmas 2014. – 2017. gadam „Tautsaimniecības transformācija, gudra izaugsme, pārvaldība un tiesiskais ietvars valsts un sabiedrības ilgtspējīgai attīstībai – jaunas pieejas ilgtspējīgas zināšanu sabiedrības veidošanai”  EKOSOC-LV projekta nr. 5.2.10 “Ilgtspējīga tautsaimniecības transformācijas tiesiskā ietvara efektivitātes paaugstināšanas modeļa izstrāde” ietvaros.

Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atgūšanas pieredze, mācības un starptautiskā nozīme. Vēsturiskie, politiskie un tiesiskie aspekti

Vadīs profesors J.Lazdiņš

Latvijas valsts ir augstākā latviešu nācijas un Latvijas tautas vērtība. Tās saglabāšanas vārdā ir jāziedo kā sava dzīvība, tā īpašums. Salīdzinoši īsajā pastāvēšanas laikā Latvijas Republikas vēsture, tostarp arī tiesību un politiskā vēsture, ir piedzīvojusi ne vienu vien pretrunīgi vērtējamu pavērsienu. Sākot ar valsts izsludināšanu, brīvības izcīnīšanu neatkarības karā, valsts nostiprināšanos un uzplaukumu, neatkarības zaudēšanu de facto un neatkarības atjaunošanu de facto. Līdz šim nozīmīgos starptautiskos forumos tiesībās zinātniskā līmenī ir nepietiekami diskutēti jautājumi, kas skartu valsts kontinuitātes/ nepārtrauktības aspektus, fokusējoties uz Latvijas valstisko pieredzi, it īpaši juridiskā diskursā. Latvijas valsts neapšaubāma ir vērtība konstitucionālo tiesību griezumā. 

Sekcija par godu LR Satversmes tiesas divdesmitgadei

Vadīs asociētā profesore A.Rodiņa

1996. gada vasarā Latvijā pirmo reizi kopš valsts pastāvēšanas tika nodibināta jauna konstitucionāla institūcija – Satversmes tiesa, uzticot tai tiesības kontrolēt likumu atbilstību Satversmei, kā arī izskatīt citas tās kompetencē nodotās lietas. Satversmes tiesas izveidošana bija sava veida uzdrīkstēšanās, jo institūcija, kurai piešķirtas tiesības atzīt par spēkā neesošus likumus un to daļas, neapšaubāmi ir neērta politiķiem. Taču šo 20 gadu laikā Satversmes tiesa neapšaubāmi ir kļuvusi par autoritatīvu institūciju, kurai visupirms uzticas sabiedrība un kuru respektē citas konstitucionālas institūcijas. Un to lielā mērā ir noteicis Satversmes tiesas kvalitatīvi paveiktas darbs.

Tai pat laikā 20 gadi ir pietiekams laiks, lai izvērtētu Satversmes tiesas paveikto. Pieteikumu veidi, pieteicēju dažādība, Satversmes tiesas kolēģiju un rīcības sēžu lēmumu, spriedumu kvalitāte, ietekme un nozīme vienmēr būs aktuāli jautājumi. Arī Satversmes tiesas un tiesnešu tiesiskais statuss, iespējamā kompetences paplašināšana ir jautājumi, kuru pētniecība ir izvēršama un turpināma. Nozīmīgs ir arī salīdzinošo tiesību aspekts, kas var pavērt jaunu redzējumu Latvijas konstitucionālās tiesas darbības pilnveidošanā.