Īpašie viesi

Konference Rīgā pulcēs juridiskās domas pārstāvjus no Latvijas Universitātes partnerinstitūcijām visā pasaulē.

Virkne īpašo viesu pasākuma dalībniekus uzrunās konferences plenārsēdes laikā:

Kūns Leinerds (Koen Lenaerts) dzimis 1954. gadā. Lēvenas Katoliskajā universitātē ieguvis maģistra un doktora grādu tiesību zinātnēs. Hārvarda Universitātē ieguvis maģistra grādu tiesībās un valsts pārvaldē. 

Lēvenas Katoliskajā universitātē strādājis par lektoru, bet kopš 1983. gada - par profesoru Eiropas Savienības tiesībās. 1984. gadā sācis darbu EST kā tiesneša palīgs. No 1984. līdz 1989. gadam - profesors Eiropas koledžā Brigē. No 1986. līdz 1989. gadam kuplinājis Briseles Advokātu kolēģijas advokātu saimi. Viesprofesors Hārvarda Universitātes Tiesību skolā 1989. gadā. No 1989. gada 25. septembra līdz 2003. gada 6. oktobrim - Pirmās instances tiesas tiesnesis; kopš 2003. gada 7. oktobra - EST tiesnesis. No 2012. gada 9. oktobra  līdz 2015. gada 7. oktobrim - EST priekšsēdētāja vietnieks, bet kopš 2015. gada 8. oktobra - EST priekšsēdētājs.

Egils Levits dzimis 1955. gadā, ieguvis diplomu tiesību un politikas zinātnēs Hamburgas Universitātē; zinātniskais līdzstrādnieks Ķīles Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē; Latvijas Saeimas padomnieks starptautisko tiesību, konstitucionālo tiesību un likumdošanas reformas jautājumos; Latvijas vēstnieks Vācijā un Šveicē (1992-1993), Austrijā, Šveicē un Ungārijā (1994-1995); ministru prezidenta vietnieks un tieslietu ministrs, ārlietu ministra pienākumu izpildītājs (1993-1994); EDSO Samierināšanas un arbitrāžas tiesas samierinātājs (kopš 1997. gada); Pastāvīgās šķīrējtiesas loceklis (kopš 2001. gada); 1995. gadā ievēlēts par Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesnesi, atkārtoti ievēlēts 1998. un 2001. gadā; vairāku publikāciju autors konstitucionālo un administratīvo tiesību, likumdošanas reformas un Eiropas Kopienu tiesību jomā; kopš 2004. gada 11. maija - Eiropas Savienības Tiesas tiesnesis, kopš 2019. gada 8. jūlija ir Latvijas Valsts prezidents.

Ignasio Tirado (Ignacio Tirado) dzimis 1973. gadā. 

1996. gadā ieguvis bakalaura grādu tiesībās Madrides Universitātē, 1999. gadā - maģistra grādu komerctiesībās Londonas Universitātē, 2002. gadā - doktora grādu komerctiesībās Madrides Autonomajā universitātē, bet 2003. gadā - doktora grādu civilprocesā Boloņas Universitātē.

Kopš 2006. gada Madrides Autonomās universitātes profesors komerctiesībās, banku un maksātnespējas tiesībās. Kopš 2010. gada Pasaules Bankas vecākais juridiskais konsultants. No 2013. līdz 2017. gadam Starptautiskā Valūtas fonda juridiskais konsultants. 2018. gadā iecelts Starptautiskā Privāttiesību unifikācijas institūta (UNIDROIT) ģenerālsekretāra amatā.

 

Ineta Ziemele ir dzimusi 1970. gadā. 1993. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, bet 1994. gadā ieguvusi maģistra grādu Lundas Universitātes Juridiskās fakultātes Raula Valenberga institūtā. Pēcdiploma studijas tiesību un politikas zinātnēs turpinājusi arī Orhūsas universitātē Dānijā. 1999. gadā ieguvusi doktora grādu Kembridžas Universitātē Lielbritānijā.

Darba gaitas sākusi 1990. gadā kā deputāta palīdze Latvijas Republikas Augstākajā padomē, vēlāk bijusi Saeimas Ārlietu komisijas konsultante, kā arī Ministru prezidenta padomniece. 1995. gadā sākusi pasniedzējas darba gaitas LU. No 1999. gada līdz 2001. gadam  strādājusi Eiropas Padomes Cilvēktiesību ģenerāldirektorātā. 2001. gadā ievēlēta par Soderberga profesori Lundas Universitātes Raula Valenberga institūtā un Rīgas Juridiskajā augstskolā. 

2005. gadā iecelta Eiropas Cilvēktiesību tiesas tiesneša amatā, bet kopš 2012. gada bijusi arī ECT palātas prezidente un ECT tiesnešu statusa komisijas vadītāja.

2014. gada 11. septembrī Saeima apstiprināja I. Ziemeli par Satversmes tiesas tiesnesi, un viņa stājās amatā 2015. gada 8. janvārī. 2017. gada 8. maijā ievēlēta par Satversmes tiesas priekšsēdētāju.

Kalvis Torgāns dzimis 1939. gadā. Juridisko izglītību ieguvis Latvijas Valsts Universitātes Ekonomikas un juridiskajā fakultātē, Tiesību zinātņu nodaļā, kuru beidzis ar izcilību.

Kalvis Torgāns darba gaitas Latvijas Valsts Universitātē sācis 1962. gadā kā asistents Civiltiesību un civilprocesa katedrā, vēlāk – vecākais pasniedzējs, docents, bet 1985. gadā pēc doktora disertācijas aizstāvēšanas ievēlēts par profesoru. Juridiskās fakultātes dekāns no 1976. līdz 1979. gadam un no 1997. līdz 1998. gadam. No 1991. līdz 2005. gadam Civiltiesisko zinātņu katedras vadītājs. Kalvis Torgāns 1992. gadā ievēlēts par Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli, no 1997. gada – īstenais loceklis.

No 1992. gada Kalvis Torgāns ir Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas loceklis. 2008. gadā viņš kļuva par Augstākās tiesas Civilltietu departamenta senatoru. Sasniedzot maksimālo tiesneša amata vecumu, 2009. gadā viņa pilnvaras atbiltoši tobrīd likumā noteiktajai iespējai tika pagarinātas par pieciem gadiem. 2015. gadā Saeima Torgānam piešķīra Goda tiesneša nosaukumu.

Dzimusi 1975. gadā; ieguvusi jurista diplomu Latvijas Universitātē (1996) un maģistra grādu Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centrā (EUIC) (Itālija, 1998); juriste Latvijas Valsts cilvēktiesību birojā (1995–1999); padomniece Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO) (misija Kosovā (1999–2002) un misija Melnkalnē (2002–2003)); juriste Ārlietu ministrijā un valdības pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās (2003–2012); nodaļas vadītāja (2012–2015) un juridiskā padomniece (2012–2016) Latvijas Pastāvīgajā pārstāvniecībā Eiropas Savienībā; Eiropas Padomes Cilvēktiesību koordinācijas komitejas (CDDH) locekle (2003–2012); kopš 2016. gada 8. jūnija – Vispārējās tiesas tiesnese.