Konferences ietvarā ieplānota plenārsēde un deviņas sekciju sēdes:

2019. gadā aprit 200 gadi kopš Baltijā visi cilvēki ir personiski brīvi. Krievijas impērijas Baltijas guberņās tika atcelta dzimtbūšana (1816–1819). Bez cilvēka personiskās brīvības nav iedomājama mūsdienu izpratne par cilvēka cieņu un pamattiesību garantijām. Tikai tiesiska uz demokrātiskām vērtībām balstīta valsts ir garants brīvībai, tiesiskumam, taisnīgumam, vienlīdzībai u.c. pilsoniskas sabiedrības vērtībām. Diskusija par dzimtbūšanas atcelšanas nozīmi pilsoniskas sabiedrības un tiesiskas uz demokrātiskām vērtībām balstītu valstu veidošanās procesā Baltijas jūras reģionā 19.–20. gs. pirmajā pusē radīs zināšanas par mūsdienu Eiropas Savienības pamatvērtību veidošanos procesu. Apkopoto zināšanu pārnesi un līdz ar to ilgtspēju nodrošinās visplašāko sabiedrības slāņu iesaistīšana konferences sekcijas darbā (klausītāju un diskutētāju statusā) un zinātnieku nolasīto referātu publicēšana.

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • dabisko tiesību doktrīnas un politisko procesu ietekme uz dzimtbūšanas atcelšanu Baltijas jūras reģionā;
  • cilvēka personiskā brīvība un nacionālā pašapziņa;
  • personības un idejas par pilsoniskas sabiedrības vērtībām laika posmā pēc dzimtbūšanas atcelšanas un laika posmā līdz Pirmajam pasaules karam;
  • demokrātisku tradīciju veidošanās pirmsākumi Baltijas jūras reģionā;
  • nacionāli valstiskas domāšanas pirmsākumi Baltijas jūras reģionā.  

Ilgtspēja ir salīdzinoši jauns jēdziens, kas mūsdienu sabiedrībā un konstitucionālo tiesību zinātnē iegūst aizvien pieaugošu aktualitāti. Ilgtspēja aptver dažādus jautājumus un ilgtermiņa sociālās problēmas, piemēram, mūsdienu Eiropas sabiedrība saskaras ar ilgtspējas izaicinājumiem vides, demogrāfijas un finanšu jautājumu kontekstā. Tāpat izaicinājumus tiesību zinātnei rada mūsdienu tehnoloģiju nemitīgā attīstība, kas no vienas puses, padara indivīdu ikdienas dzīvi ērtāku, taču, tai pat laikā, rada virkni ar personas privātumu un datu aizsardzību saistītus izaicinājumu.

Nenoliedzami, sabiedrības un valsts ilgtspējā vitāli svarīga ir arī uzņēmējdarbības izaugsme, taču arī uzņēmējdarbībā iesaistītie subjekti nereti saskaras ar dažādiem konstitucionāla rakstura izaicinājumiem, kuri tiek risināti gan vispārējās jurisdikcijas tiesu instancēs, gan Satversmes tiesā.

Tāpat nemainīga valsts tiesību problēma ir saprātīga līdzsvara noteikšana starp sabiedrības un indivīda interesēm dažādu tiesību kontekstā.

Šīs sekcijas ietvaros paredzēts aptvert dažādus jautājumus, kas skar jaunākās attīstības tendences ar valststiesībām saistītos jautājumos.

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • Ilgtspējas princips un tā refleksija tiesībās;
  • Jaunās tehnoloģijas un tiesības;
  • Bizness un konstitucionālās tiesības;
  • Cilvēktiesības, valsts vērtības un valsts ilgtspējīga attīstība;
  • Varas dalīšanas princips un tiesu varas kontroles robežas.

Demokrātiskā tiesiskā valstī līdzās pienācīgai tiesību normu piemērošanai arvien būtiskāks kļūst jautājums par pienācīgu tiesību normu jaunrades procesu, kura rezultātā tiktu pieņemtas kvalitatīvas rakstītās tiesību normas.

Beidzamajās desmitgadēs strauji ir attīstījusies leģisprudence kā specifiska tiesību teorijas apakšnozare, kas izstrādā ieteikumus tiesību normu jaunrades procesa pilnveidošanai un pēc iespējas labāku tiesību normu izstrādāšanai. Līdztekus tam tiesību normu jaunrades procesa pilnveidošana un kvalitatīvu rakstīto tiesību normu pieņemšana arvien biežāk kļūst par jautājumu, kurus risina nacionālās konstitucionālās tiesas, Eiropas Cilvēktiesību tiesa un Eiropas Savienības tiesa.

Latvijas tiesiskajā sistēmā šī attīstība ļāvusi atvasināt labas likumdošanas principu kā demokrātiskas tiesiskas valsts principu, kas nosaka ietvarus tiesību normu jaunradei un jaunu rakstīto tiesību normu izstrādei.

Šīs sekcijas ietvaros ir paredzēts aptvert dažādus jautājumus, kas skar jaunākās attīstības tendences tiesību normu jaunradē un rakstīto tiesību normu izstrādē.

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • tiesību normu jaunrades procesu pilnveidošana demokrātiskā tiesiskā valstī;
  • leģisprudences attīstība un ietekme uz tiesību normu jaunrades procesu;
  • pienācīgā kārtībā pieņemts likums kā pamats personas pamattiesību ierobežošanai;
  • likumdošanas socioloģija un tās nozīme tiesību normu jaunrades procesā;
  • labas likumdošanas princips kā tiesiskais ietvars tiesību normu jaunradei demokrātiskā tiesiskā valstī;
  • konstitucionālās tiesas noteiktie labas likumdošanas standarti un to kontroles iespējas. 

Konflikti ir neizbēgama dzīves daļa, tos mēs piedzīvojam ikviens ikdienā,  un to atgādina gan tiesu procesi, gan ziņu reportāžas, gan citas ziņas un notikumi.  Tādēļ katrā modernā sabiedrībā nepieciešami atbilstoši un noderīgi strīdu risināšanas procesi

Kopš  2015. gada sākuma Latvijā  Mediācija ir sākusi jaunu ceļu, proti tiesas iesaka mediāciju kā alternatīvu un labu palīgu strīdu risināšanā. Kaut  arī mediācija  nav jauns jēdziens, jo dažādos veidos Latvijā ir sastopama jau kopš 2000.gada sākuma, tomēr ar Mediācijas likuma pieņemšanu 2014.gadā un ieviešanu tiesās,  rodas arvien jauni risināmi jautājumi, kas saistīti gan ar mediācijas ieviešanu, mediācijas apmācību un sertifikāciju, mediatora kvalifikāciju, mediatora ētiku, supervīzijas nepieciešamību utt.

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • mediācijas vieta dažādu jomu strīdos – darba, ģimenes, komerctiesību utt.;
  • mediatoru izglītība, tās tiesiskie risinājumi;
  • mediatoru sertificēšana Latvijā un  pasaulē;
  • dažādi emocionālie izaicinājumi un risinājumi mediācijas procesa laikā;
  • mediācijas process un advokāta vieta tajā;
  • supervīzijas nepieciešamība meditācijā;
  • pārrobežu strīdi;
  • mediācijas nākotnes perspektīvas un izaicinājumi.

Privāttiesības kā nozīmīga tiesību daļa laika gaitā ir attīstījusies, pilnveidojot esošos tiesību institūtus un radot jaunus. Tomēr arvien vairāk ir novērojams, ka valsts ar normatīvo aktu regulējumu pastiprināti ietekmē privāttiesību jomu, it sevišķi līgumtiesību jomu – nosaka robežas, kurās līdzēji ir tiesīgi rīkoties vai pat aizliedz noteiktas vienošanās, kas agrākos laikos bija pilnībā tiesiskas. Šie ierobežojumi, kas mazina līgumtiesību brīvības principa nozīmi, tiek veikti sabiedrības interesēs, un tiesību zinātnieki ir vienisprātis, ka šādi ierobežojumi kopumā ir pamatoti. Tomēr neatbildēts ir jautājums, cik tālu šādu ierobežojumu noteikšana no valsts puses ir pamatota un pareiza? Vai valsts pielietotie rāmji privāttiesību regulācijā veicina kādas tiesību jomas attīstību vai tieši pretēji - to bremzē? Vai pastāv kādas neregulētas jomas, kuras valsts pagaidām ir pametusi novārtā un atstājusi tikai pašu līdzēju ziņā? Interneta tehnoloģiju attīstības laikmetā, iespējams nepieciešama dažādu tiesību, t.sk., intelektuālo īpašuma tiesību aizsargāšana vai regulējuma pilnveidošana.

Lai tiesību zinātne spētu dot pareizas un pilnvērtīgas atbildes uz augstāk minētiem jautājumiem, privāttiesību sekcijas ietvaros paredzēts aptvert plašu privāttiesību spektru, analizējot privāttiesību dažādo regulējumu attīstības tendences, sagaidāmos izaicinājumus un iespējamo pilnveidošanu 21.gadsimtā.

Privāttiesību sekcija tiks dalīta divās daļas, no kurām viena būs latviešu valodā, bet otra angļu valodā. Referenti var brīvi izvēlēties, kurā no sekcijām tie prezentē savu pētījumu.

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • saistību tiesības;
  • lietu tiesības;
  • intelektuālās tiesības, t.sk., interneta tiesības;
  • komerctiesības;
  • darba tiesības;
  • ģimenes un mantojuma tiesības;
  • procesuālās tiesības.

Konferences sekcija veltīta starptautisko privāttiesību jautājumiem. Tiesību zinātnes izaicinājumi tiks aplūkoti kopsakarā ar tādām tēmām kā, piemēram, par piemērojamiem tiesību aktiem attiecībā uz starptautiskiem komerclīgumiem, tiesas izvēles līgumiem, starptautisko šķīrējtiesu, ar līgumiem saistītiem jautājumiem starptautiskajās ģimenes tiesībās, starptautiskajiem pārvadāšanas līgumiem un pušu autonomiju līgumtiesību jomā starptautisko privāttiesību kontekstā. Tādējādi konferences sekcija aptvertu gan diskusijas par starptautisko privāttiesību pamatjautājumu aktualitātēm, gan ļautu uzstāties par specifiskākiem problēmjautājumiem.

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • Eiropas starptautiskais civilprocess;
  • starptautiskā strīdu risināšana;
  • ārvalsts likuma piemērošana;
  • līgumtiesību jautājumi starptautisko privāttiesību kontekstā;
  • starptautiskās privāttiesības komerctiesību kontekstā;
  • starptautiskās privāttiesības ģimenes tiesību kontekstā;
  • starptautiskās šķīrējtiesas process.

Konferences sekcija veltīta starptautisko publisko tiesību un ES tiesību jautājumiem. Tiesību zinātnes izaicinājumi tiks aplūkoti kopsakarā ar tādām tēmām kā, piemēram, par dažādu starptautisko tiesu institūciju ietekmi uz dalībvalstu tiesību sistēmām, par starptautisko un ES tiesību normu pārņemšanas valstu tiesību sistēmās īpatnībām, par valstu atbildības jautājumu aktualitātēm gan starptautiskajās, gan ES tiesībās. Tādējādi konferences sekcija ļautu no dažādiem aspektiem aplūkot un salīdzināt starptautisko un ES tiesību mijiedarbību ar valstu tiesību sistēmām.

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • cilvēktiesības un Eiropas Cilvēktiesību tiesa;
  • ES tiesību pārņemšana;
  • ES tiesību piemērošana valstu tiesās;
  • valstu atbildība starptautiskajās un ES tiesībās;
  • starptautisko publisko tiesību piemērošana valstu tiesās.

Tiesību zinātne ir nesaraujami saistīta ar valsts politiku tiesību politikas tvērumā. Tiesību politikas veidošanā ievērojama nozīme visos laikmetos ir bijusi zinātnisku darbu veicošiem juristiem. Diemžēl juristu-zinātnieku nozīme valstiski nozīmīgos procesos ir maz izvērtēta. Īpaši tas attiecās uz Baltijas jūras reģionu. Ja par Latvijas Universitātes profesoru Arveda Švābes un Vasilija Sinaiska zinātniskās darbības izvērtēšanu var jau runāt Latvijā, tad ārpus tiesību zinātnes objektīva izvērtējuma ir palikuši tādi sabiedrībā pazīstami ar valsts politiku saistīti diplomēti juristi kā, piemēram, Rainis (Jānis Pliekšāns) un Pēteris Stučka. Ja par baltiešiem Leo Lēsmentu (Leesment) vai Jevgēniju Pašukani mēs zinām ļoti maz, tad par citiem Baltijas jūras reģiona politiskos procesos iesaistītiem juristiem-zinātniekiem faktiski neko. Nepieciešamība apzināt un aktualizēt Baltijas jūras reģiona juristu-zinātnieku nozīmi valsts tiesību politikas veidošanas kontekstā nosaka sekcijas aktualitāti. Tāpat juristu-zinātnieku loma vērtējama vēl plašākā reģionālā kontekstā – Centrālās un Austrumeiropas mērogā, kur teju visas valstis ir skārušas 20.gs. politiskās kolīzijas.  

Iespējami sekcijas tematikas virzieni:

  • personības Latvijas tiesību politikas veidošanā;
  • vācbaltiešu juristi-zinātnieki Baltijas valstu tiesību politikā;
  • baltieši (to starp arī no Sanktpēterburgas) un valsts tiesību politika;
  • baltijas jūras reģiona juristi-zinātnieki valsts politikā;
  • juristu-zinātnieku loma Centrālās un Austrumeiropas reģiona politiskajos procesos 20. gs. 

Norises pēdējās desmitgadēs gan reģionālā, gan plašākā mērogā radījušas krimināltiesisko zinātņu nozīmes pieaugumu. Tiesībpolitiskā līmenī krimināltiesiskā regulējuma sfēra tikusi atzīta par vienu no efektīvākajām sabiedrisko procesu regulēšanā. Tas rezultējies ar krimināltiesiskā regulējuma attiecināšanu uz sfērām, kuras līdz šim tam nav bijušas pakļautas vai arī pakļautas citā līmenī. Tāpat aktuālās izmaiņas sabiedrībā, tās funkcionēšanas veidā, pieejamos resursos, izpratnes par norisēm maiņā utt. radījušas pamatu jaunu krimināltiesību institūtu radīšanai vai esošo būtiskai grozīšanai. Institūti, kuri vēl pārdesmit gadus atpakaļ tika uztverti ar lielu skepsi, šobrīd ir ieviesti un funkcionē. Kā spilgtu piemēru tam var minēt juridisko personu krimināltiesisko atbildību, paplašināto un uz notiesāšanu nebalstīto mantas konfiskāciju u.c., ar tehniskiem līdzekļiem fiksētas informācijas arvien plašāku pielietošanu kriminālprocesos u.c. moderno krimināltiesību institūtus. Nevar nepieminēt arī ES līmeņa norises krimināltieiskās jomas vienveidošanā un saskaņotā attīstībā, kas nereti prasa no dalībvalstīm pieņemt neierastu rīcības modeli, pārskatot ilglaicīgi piemērotu praksi. Jaunas vēsmas rada arī cilvēktiesību attīstības modernie virzieni kā, piemēram, personas datu aizsardzība, atteikšanās no kriminālprocesu izskatīšanas tiesās u.c. Šīs norises nav iespējams ignorēt arī krimināltiesisko zinātņu pētniekiem. To darbība ir pat vēl nozīmīgāka, jo jaunievestie institūti, būtiskās izmaiņas esošajās, straujā tiesību normu attīstība, kā arī nepieciešamība rast tiesībzinātnē pamatotus jaunus risinājumus, nosaka teorētisko pētījumu nepieciešamību, kas radītu pamatu kvalitatīvai diskusijai un attiecīgās jomas attīstībai.

Krimināltiesisko zinātņu sekcijā plānota darbība, kurā tiktu skatīti izaicinājumi, ko krimināltiesisko zinātņu attīstībai radījušas 21.gadsimta norises, skatot tos trijos savstarpēji saistītos tematiskos blokos :

  • materiālo un procesuālo krimināltiesību principu, sistēmiskas nozīmes jautājumu, pamatjēdzienu izpratnes attīstība pēdējās desmitgadēs un tuvākajā nākotnē;
  • ekonomisko interešu un to aizsardzības krimināltiesiskie aspekti;
  • cilvēktiesību aizsardzības aktualitātes krimināltiesiskajā jomā.