Konferences darbs plānots divpadsmit sekciju sēdēs:

Ārkārtējie notikumi, ar ko pasaule sastapās pēdējo pāris gadu laikā, rada jaunus izaicinājumus ne tikai ekonomikas, veselības aprūpes un valsts pārvaldes jomā, bet būtiski skar arī privāttiesību jomu. Jaunā realitāte, kurā atrodas pasaules sabiedrība, raisa neskaitāmus juridiskus jautājums, kas atstāj sekas uz tiesisko noteiktību, civiltiesisko apgrozību un personu civiltiesisko aizsardzību. Vides apstākļu maiņa raisa dažādus jautājumus par nodarbinātības aspektiem, par līgumu izpildes pienākumu un izņēmumiem no tā, par attālinātu tiesvedību procesu īstenošanu un tiesībām uz taisnīga un efektīva tiesas procesa nodrošināšanu, par pacientu tiesību ievērošanu, par privātuma robežām, par atbildību, kas skar deliktu jomu – personas apzinātu vai neapzinātu inficēšanu ar bīstamu slimību. Tie ir tikai daži ieskicētie jautājumi, ar kuriem jāstrādā ne tikai likumdevējam, bet arī tiesību zinātniekiem. Tiem ir jāspēj identificēt jomas, kurās vides maiņa ir nesusi būtiskas pārmaiņas un kurām tādēļ nepieciešams esošā normatīvā regulējuma uzlabojums vai pat jauna regulējuma radīšana.

Lai tiesību zinātne spētu dot pareizas un pilnvērtīgas atbildes uz iepriekš minētiem jautājumiem, privāttiesību sekcijas ietvaros paredzēts aptvert plašu privāttiesību spektru, analizējot privāttiesību dažādo jomu izaicinājumus, attīstības tendences un iespējamo pilnveidošanu nākotnē.

Privāttiesību sekciju plānots dalīt divās daļas, no kurām viena būs latviešu valodā, bet otra angļu valodā. Referenti var brīvi izvēlēties, kurā no sekcijām tie prezentē savu pētījumu.

Konferences dalībnieku analizējamie jautājumi var aptvert:

  • saistību tiesības,
  • lietu tiesības,
  • intelektuālās tiesības,
  • komerctiesības,
  • darba tiesības,
  • ģimenes tiesības,
  • mantojuma tiesības,
  • pacientu tiesības,
  • procesuālās tiesības u.tml.

Pasaules mēroga izaicinājumi, ar kuriem pēdējo gadu laikā saskārusies sabiedrība, rada nepieciešamību rast risinājumus arī krimināltiesību jomā. Jaunā realitāte atstājusi ietekmi uz personas pamattiesībām, ekonomiku, dabas vidi, sabiedrisko drošību, kā arī uz citām sfērām. Tā skārusi arī noziedzības izpausmes – arvien vairāk nākas saskarties ar noziedzīgiem nodarījumiem virtuālajā vidē, komplicētāki kļūst noziedzīgi nodarījumi tautsaimniecībā, pieaug krāpnieciska rakstura nodarījumi.

Straujā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju attīstība uzliek jaunus uzdevumus arī krimināltiesībām, kuru efektivitāte tiesisko attiecību taisnīgā noregulējumā arvien pieaug. Pārmaiņu procesi rada nepieciešamību pārskatīt esošo krimināltiesību institūtu efektivitāti un atbilstību vērienīgajiem transformācijas procesiem, kas raisa neskaitāmus juridiskus jautājumus, atstājot sekas uz tiesisko noteiktību.

Referātus var pieteikt gan latviešu, gan angļu valodā.

Konferences dalībnieku analizējamie jautājumi var aptvert krimināltiesību materiālos un procesuālos jautājumus, kriminoloģijas, kriminālistikas aspektus, sodu izpildes tiesības u.c. krimināltiesību jomas, tai skaitā, bet ne tikai:

  • tiesiskās noteiktības prasību ievērošana tiesību normu jaunradē;
  • noziedzīgi nodarījumi virtuālajā vidē;
  • kriminālatbildība par viltus ziņu izplatīšanu u.c.
  • noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas krimināltiesiskie aspekti;
  • juridisko personu krimināltiesiskā atbildība;
  • noziedzīgi iegūtas mantas izpratne un rīcība ar to;
  • kriminālsodu sistēmas reformas;
  • izvēle starp kriminālprocesa obligātumu vai lietderīgumu.
 

21.gadsimta sabiedrība aizvien biežāk sastopas ar jauniem izaicinājumiem, kurus rada dažādi faktori – atkarīgi gan no cilvēku darbības rezultāta, gan ārēju apstākļu ietekmēti. Tie lielā mērā liek pārvērtēt dažādas sabiedrībā pastāvošas vērtības, ietekmē arī tiesību zinātnes attīstību un liek pamatus jaunu tiesību apakšnozaru attīstībai. Nemainīga problēma tiesiskā valstī ir saprātīga līdzsvara noteikšana starp sabiedrības un indivīda interesēm dažādu tiesību kontekstā.

Šīs sekcijas ietvaros paredzēts aplūkot jautājumus, kas skar jaunākās attīstības tendences valststiesībās, rosinot viedokļu apmaiņu par ikvienam indivīdam nozīmīgiem un valsts ilgtspējai būtiskiem jautājumiem.

Referātus var pieteikt gan latviešu, gan angļu valodā.

 Iespējamie sekcijas tematikas virzieni, par kuriem aicinām pieteikt referātus:

  • Cilvēktiesības, valsts vērtības un valsts ilgtspējīga attīstība;
  • Līdzsvara meklējumi starp personu datu aizsardzību un sabiedrības pieeju informācijai;
  • Informācijas atklātība vs. indivīda privātums;
  • Jaunās tehnoloģijas un tiesības;
  • Epidemioloģiskā drošība un tās tiesiskā regulējuma pilnveide;
  • Vides tiesību un teritorijas plānošanas aktuālie jautājumi;
  • 21.gs. izaicinājumi valsts institūciju darbībā ceļā uz modernu un indivīdam pieejamu valsts pārvaldi;
  • Sabiedrības iesaiste indivīda un valsts dzīvē nozīmīgu lēmumu pieņemšanā.

Vēstures ritējuma gaitā sabiedrības un valstis saskārušās ar dažādiem savas pastāvēšanas apdraudējumiem, kurus vajadzējis pārvarēt. Kari un iekšēji nemieri, nāvējošu slimību uzliesmojumi un dabas katastrofas visos laikos ir bijušas klātesošas kā pastāvošās kārtības apdraudējums. Vismaz kopš Romas republikas laikiem no valsts tiek sagaidīta arī sekmīga darbība ārkārtas apstākļos, tam paredzot arī speciālu tiesisko režīmu, kas atšķiras no normalitātes.

Arī aizvadītā desmitgade iezīmējusi jaunus izaicinājumus. Vispasaules ekonomiskā krīze, populisma atdzimšana un pēc-patiesības un viltus ziņu izaicinājumi, kā arī Covid-19 pandēmija ir būtiski apdraudējusi demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu. Visas Rietumu demokrātijas mēģina tikt galā ar šiem izaicinājumiem, saglabājot neskartu demokrātiskas tiesiskas valsts kodolu. Tajā pašā laikā gan ārpus Eiropas Savienības, gan atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir nostiprinājušās neliberālas demokrātijas, kas piedāvā reālas alternatīvas demokrātiskai tiesiskai valstij.

Šajā laikā nepieciešams plašākā perspektīvā diskutēt demokrātisku tiesisku valstu iespējas ārkārtas apstākļu pārvarēšanā, kā veicināt arī to efektivitāti un sekmīgumu sabiedrības vajadzību nodrošināšanā. Šajos izaicinājumos svarīgi ir izvērtēt un definēt “tiesību minimumu”, no kura nav iespējamas nekādas atkāpes un kas saglabājams arī ārkārtas apstākļos, izvērtējot tiesību teorētiskos, filozofiskos, ētiskos, vēsturiskās pieredzes un valstszinātnes aspektus.

Referātus var pieteikt gan latviešu, gan angļu valodā.

Šajā sekcijā referenti aicināti piedāvāt savus referātus par šādiem diskusiju virzieniem:

  • tiesību ambivalance – vai tiesiskums ārkārtas apstākļos un miera laikos ir viens un tas pats;
  • vēsturiskā pieredze dažādu apdraudējumu pārvarēšanā un tam piemērotie tiesību ierobežojumi (jo īpaši šo ideju attīstība Baltijas valstu filozofu un tiesībnieku darbos);
  • apdraudējumu veidi, to tiesiskā nozīme un valsts rīcības modeļi ārkārtas apstākļos;
  • cilvēka cieņas neaizskaramība kā valsts aprobežojums ārkārtas apstākļos;
  • tiesību neaizskaramais minimums, no kura nav pieļaujamas atkāpes ārkārtas apstākļos;
  • personas pamattiesību aizsardzība un ārkārtas apstākļos nepieciešamo ierobežojumu izvērtēšanas metodoloģija;
  • demokrātijas un valsts varas dalīšanas principa saglabāšana ārkārtas apstākļos;
  • juristu profesionālā ētika un atbildība par demokrātisku tiesisku valsti;
  • sabiedrības uzticēšanās tiesībām un valsts varai un valsts komunikācija ar sabiedrību.

Covid-19 pandēmija nešķiro cilvēkus pēc valstiskās piederības vai vietas, kur tie dzīvo. Tādēļ arī efektīvai cīņai ar pašu pandēmiju un, vēl vairāk, ar tās radītajām sekām ir ne tikai nacionāla, bet arī starptautiska dimensija. Starptautisko pubisko tiesību jomā pandēmija liek no jauna skatpunkta paskatīties uz virkni starptautisko tiesību aspektiem, piemēram, starptautisko organizāciju darbība un efektivitāte, vides tiesības, valstu atbildība par starptautisko tiesību pārkāpumiem. Īpaša uzmanība pandēmijas kontekstā pelna cilvēktiesību aizsardzības problēmātika, sākot ar cilvēka brīvību mijiedarbību ar valstu tiesībām ierobežot šī brīvības ārkārtas situācijas apstākļos un beidzot ar valstu pozitīvo pienākumu apjomu pandēmijas apstākļos.

Konferences sekcijas darba valoda ir angļu.

Konferences dalībnieku referāti var aptvert:

  • starptautisko organizāciju darbību;
  • valstu atbildības jautājumus;
  • starptautiskās vides tiesības;
  • starptautisko tiesību avotu piemērošanas aktulitātes;
  • valstu pozitīvie pienākumi cilvēktiesību jomā pandēmijas apstākļos;
  • starptautisko cilvēktiesību standarti un valsts iespējas ierobežot cilvēktiesības pandēmijas apstākļos;
  • citus starptautisko tiesību un cilvēktiesību aktuālus jautājumus.

Eiropas Savienības spēja atbildēt uz pandēmijas izaicinājumiem kā vienotai, solidārai kopienai ir smags pārbaudījums, noskaidrojot, vai kopīgās Eiropas vērtības joprojām ir valstu prioritātes vai arī to vietā arvien straujāk ienāk atsevišķi, tīri nacionāli rīcības motīvi un rīcības modeļi. Kādu vietu šajā ir atvēlēta Eiropas Savienības tiesībām? Tāpat arī ir būtiski apzināt starptautisko privāttiesību izaicinājumus šajā laikā, aplūkojot aktualitātes tiesu judisdikcijas, piemērojamo tiesību, tiesu spriedumu atzīšanas un izpildes un citu starptautisko privāttiesību jomās.

Konferences sekcijas darba valoda ir angļu.

Konferences dalībnieku referāti var aptvert:

  • Eiropas Savienības institūcijas un to darbības tiesiskais regulējums,
  • Eiropas Savienības vienotais tirgus,
  • Šengenas zonas darbība un pandēmijas radītie izaicinājumi,
  • datu aizsardzības tiesību aktualitātes Eiropas Savienībā,
  • valstu izstāšanās no Eiropas Savienības,
  • Eiropas Savienības dalībvalstu tiesu spriedumu savstarpējā atzīšana,
  • Eiropas Savienības dalībvalstu tiesās piemērojamo tiesību noteikšana,
  • starptautisko šķīrējtiesu procesa aktualitātes;
  • citus Eiropas Savienības tiesību un starptautisko privāttiesību aktuālus jautājumus.
  • starptautiskās šķīrējtiesas process.

Augstākā izglītība tāpat kā zinātne ieņem ļoti būtisku lomu sabiedrībā. Tās loma ir krietni pieaugusi šobrīd notiekošajā 4. industriālās revolūcijas laikā, kad mākslīgais intelekts, lielie dati, inovācijas un izaicinājumi ir kļuvuši par normu. Ārkārtējās situācijas laikā arī augstākā izglītība saskarās ar lieliem izaicinājumiem. Tieši izaicinājumi izglītības jomā ir aktualitāte, kura prasa dziļāku izpēti. Problēmas, ar kurām saskaramies jau tagad, ietver mācību procesa organizēšanu, mācībspēku un studentu spēju pielāgoties jaunajiem procesiem, kā arī ar izglītības procesiem saistīto reglamentāciju normatīvajos aktos.

Rodas daudzi neskaidri jautājumi, piemēram, Augstskolu likumā reglamentētā “kontaktstunda” mūsdienu attālināto studiju procesā, augstākās izglītības procesu izaicinājumi ilgtspējības kontekstā u.c. Nenoliedzami, šis ir stresains laiks studentiem, mācībspēkiem, tāpēc šajā sekcijā aicinām pētīt augstākās izglītības izaicinājumus starpcisciplināri – gan to psiholoģiskos aspektus, no antropoloģijas un, protams, no tiesību zinātnes viedokļa.

Referātus var pieteikt gan latviešu, gan angļu valodā.

Konferences dalībnieku analizējamie jautājumi var aptvert:

  • studiju procesa pielāgošanu attālinātām apmācībām un ar to saistītos normatīvos šķēršļus;
  • akadēmisko godīgumu un tā lomu attālināto studiju laikā;
  • augstskolu reformu Latvijas Republikā;
  • psiholoģisko redzējumu, kā jūtas mācībspēks un students šajos laikos;
  • modernos risinājumus tiesību zinātnes izglītības programmās;
  • lielo datu un mākslīgā intelekta nozīmi mācību procesā;
  • antropoloģijas jautājumus, piemēram, par paaudžu ietekmi uz izglītības procesiem.
 

Nav šaubu, ka globālā vīrusa pandēmija ir atklājusi ne tik vien veselības aprūpes, sociālās atbildības, pienākuma nozīmi sabiedrībā, bet arī cilvēktiesību aizsardzības trauslumu. Ja ikdienas satricinājumi liek aizdomāties ikvienam sabiedrības loceklim par praktiskiem ikdienas jautājumiem, tad juristiem šī situācija izvirza jaunus izaicinājumus. Tiesību zinātne nav nodalāma no Covid 19 pandēmijas un tās seku apzināšanas un arī risinājumiem. Tiesību zinātnei šajā laikā, kad tiek sagaidīta pamatotu un izsvērtu lēmumu pieņemšana, nozīme var tikai pieaugt. Ir jāsaprot, ka vīrusa ierobežošana, dzīvošana ar to nebūs iespējama bez nopietnas un saturīgas tiesību aspektu analīzes.

Veselība nenoliedzami ir vērtība, kuras aizsardzībai esošie apstākļi liek pievērst īpašu uzmanību. Veselības aizsardzības dēļ tiek noteikti cilvēka pamattiesību ierobežojumi, tā tiek izvirzīta kā jauns motīvs valdības aktivitātēm, par veselību kā vērtību domā pēc būtības ikviens sabiedrības loceklis.

Šajā sekcijā tiek sagaidīti arī starpdisciplināri pētījumi, kas skar cilvēktiesības, ētikas un medicīnas jautājumus, atspoguļojot sabiedrības veselības kā vērtības, saturu un piemērošanu praksē.

Referātus var pieteikt gan latviešu, gan angļu valodā.

Konferences dalībnieku analizējamie jautājumi var aptvert:

  • Tiesību normu piemērošana, kur identificēta vērtību aizsardzība;
  • Tiesu prakse sabiedrības veselības jomā;
  • Likumdevēja rīcība ārkārtas situācijā un ar to saistītie tiesiskie aspekti veselības aizsardzībā;
  • Covid-19 seku pārvarēšana un cilvēktiesības;
  • Sabiedrības veselība, kas aptver medicīnas tiesību aspektus;
  • Pacientu tiesību aizsardzība un vērtību sadursme, ētiskie aspekti;
  • Vērtību izpratne, to piemērošanas jautājumi veselības aizsardzības jomā.

Efektīva tiesību piemērošana prasa gan kvalitatīvas tiesību normas, gan kvalitatīvu to piemērošanu. Tas rada ne mazums izaicinājumu gan materiālajām, gan procesuālajām tiesībām. Tieši procesuālās tiesības ir tās, kuras pirmās izjūt dažādu vietēja, reģionāla un pasaules mēroga izaicinājumus, ko rada dažāda veida pārmaiņas. Arvien vairāk procesuāli risināmu jautājumu no vienas puses, ierobežoti resursi un vēlme pēc ātrāka jautājumu risinājuma no otras puses. Ātrums un kvalitāte. Lielāki ieguvumi ar mazāku resursu patēriņu. Sabiedrības veselība un tiesību uz dalību tiesā nodrošināšana – tās ir dilemmas, kuras jārisina mūsdienu procesuālajām tiesībām. Un tam visam kā pamatprasība – nepieciešamība nodrošināt personas tiesības uz taisnīgu tiesu. Kur atrast balansu ekonomiskumam, efektivitātei un ikvienas personas efektīvai tiesību aizsardzībai – tie ir jautājumi, par kuriem diskutēsim un meklēsim atbildes procesuālo tiesību sekcijā.

Konferences dalībnieku analizējamie jautājumi var aptvert visa veida procesuālās tiesības un attiekties kā uz kriminālprocesu, civilprocesu, administratīvo un administratīvā pārkāpuma procesu, tā arī uz konstitucionālo tiesu vai pat likumdošanas procesu.

Referātus var pieteikt gan latviešu, gan angļu valodā.

Tiek gaidīti referēti par tādām tēmām kā, piemēram:

  • pieejas tiesai nodrošināšana;
  • rakstveida procesu izvērtējums;
  • lietu attālināta skatīšana;
  • vienkāršotās procesuālās formas un personas procesuālās tiesības;
  •  nemotivētie tiesas nolēmumi un to problemātika;
  • tiesu nolēmumu pieejamība sabiedrībai uz zinātniskai izpētei;
  •  tiesību normu efektivitātes izvērtējums likumdošanas procesā;
  •  citas tēmas, kuras ir aktuālas un/vai problemātiskas mūsdienu procesuālās tiesībās.

Neskatoties uz to, ka mediācijai ir jau zināma vēsture, rit septītais gads kopš spēkā stājās Mediācijas likums, arī tiesas iesaka mediāciju kā strīdu risināšanas veidu, tomēr risināmo jautājumu klāsts neizsīkst, bet arvien paplašinās.

Dažādās aktivitātes, kas saistītas ar mediācijas attīstību un izplatību, prasa arī paplašinātu tēmu izpēti gan par mediācijas procesa norisi, gan apmācību, mediācijas pieejamību un daudziem citiem jautājumiem.

Sagaidāms, ka šajā sekcijā tiks diskutēts par mediatoriem un mediācijai svarīgiem gan praktiskas, gan teorētiskas dabas jautājumiem, ar ko nākas saskarties mediatoram savā profesionālajā darbā.

Konferences dalībnieku analizējamie jautājumi var aptvert:

  • mediācijas izaicinājumi tiesvedības procesā;
  •  bērnu tiesības un mediācija;
  •  tiesvedības un mediācijas procesu mijiedarbība;
  • mediācija medicīnā, proti strīdu risināšana pacienta – ārstniecības personas starpā;
  • mediācija skolu vai augstskolu vidē;
  • pedagoga perspektīva – instrumenti strīdu risināšanai.

Jaunās tehnoloģijas un tiešsaistes vide strauji attīstās un ieņem arvien lielāku nozīmi visās dzīves jomās, vienlaicīgi radot jaunus izaicinājumus, kas liek pārskatīt esošo un izstrādāt jaunu regulējumu. Mākslīgā intelekta un saistīto tehnoloģiju straujā attīstība sniedz daudz ieguvumus, bet vienlaicīgi rada arī būtiskus izaicinājumus, tostarp privātumam, diskriminācijas aizliegumam, atbildībai, pārskatāmībai, izvirzot mākslīgā intelekta regulējumu par politisko prioritāti ES un visā pasaulē. Arvien lielāka nozīme mūsu sociālajā un ekonomiskajā dzīvē ir digitālajiem pakalpojumiem un tiešsaistes platformām, piemēram, sociālo mediju un e-komercijas platformām, kas dod daudz iespējas ikdienas dzīvē, vienlaicīgi radot jaunus riskus lietotājiem un sabiedrībai, tai skaitā naida runa, dezinformācija, taisnīguma nodrošināšana e-komercijā. Līdz ar to ir nepieciešams pārskatīt un atjaunināt pašreizējo ES un nacionālo regulējumu, lai risinātu jauno tehnoloģiju radītās problēmas un nodrošinātu juridisko skaidrību un pamattiesību ievērošanu. ES ir sākusi izstrādāt jaunu regulējumu attiecībā uz digitālajām platformām un citiem digitālajiem pakalpojumiem, lai noteiktu to atbildību, kā arī aizsargātu vārda brīvību un patērētāju tiesības.

Šīs sekcijas ietvaros ir paredzēts aplūkot dažādus izaicinājumus, ko mākslīgais intelekts, citas jaunās tehnoloģijas un tiešsaistes platformas rada tiesiskajam regulējumam un kā tās ietekmē esošā regulējuma, kā arī iespējamā nākotnes regulējuma attīstību.

Referātus var pieteikt gan latviešu, gan angļu valodā.

Iespējamie sekcijas tematiskie virzieni:

  • Mākslīgā intelekta ietekme uz tiesisko regulējumu, tostarp cilvēktiesībām; pretdiskriminācijas regulējumu, datu aizsardzību, atbildības regulējumu;
  • Iespējamais nākotnes regulējums mākslīgajam intelektam un saistītām tehnoloģijām;
  • Kāds iespējams nākotnes regulējums ir nepieciešams sociālo mediju platformām;
  • Digitālo pakalpojumu un tiešsaistes platformu nākotnes regulējums;
  • Tiesiskie izaicinājumi, ko rada jaunās tehnoloģijas un digitālās platformas.

Patērētāja pirkums ir viena no patērētāju tiesību aizsardzības formām (veidiem), kas attiecas uz patērētāja kā speciālā subjekta aizsardzību konkrētā līgumiskās attiecības veidā – pirkumā – un aptver patērētāja aizsardzību pirkuma līguma noslēgšanā, izpildē un pārtraukšanā. Patērētāja pirkuma aktualitāte jo sevišķi saistīta ar 2019.gadā pieņemtajām Eiropas Savienības (ES) direktīvām (Direktīvas 2019/770 un 2019/771) saistībā ar patērētāja pirkumu. Šīs direktīvas ne vien paplašina, bet arī padziļina patērētāja pirkuma regulējumu ES tiesībās attiecībā uz jauniem patērētāja pirkuma objektiem kā ciparu (digitālais) pakalpojums un ciparu (digitālais) saturs.

Jauno patērētāja pirkuma direktīvu ietvarā nepieciešams izprast gan šo direktīvu ieviestās izmaiņas, gan arī šo direktīvu regulējuma nepilnības (it sevišķi kopsakarā ar dažādām nacionālajām pieejām kā ES dalībvalstīs, tā arī citās valstīs), kas neizbēgami rada izaicinājumus nacionālajam likumdevējam šo direktīvu pārņemšanas procesā. Vienlaikus šo direktīvu pārņemšana ES dalībvalstu nacionālajās tiesībās rada nozīmīgus problēmjautājumus nacionālo tiesību līmenī. No vienas puses, problēmjautājumi saistīti ar esošā patērētāja pirkuma regulējuma pilnveidošanu nacionālajā līmenī gan saistībā ar jauno patērētāja pirkuma objektu regulējumu, gan direktīvās paredzētajām iespējām nacionālajam likumdevējam. No otras puses, jauno patērētāja pirkuma direktīvu pārņemšana var tikt saistīta ar sistēmiskiem risinājumiem nacionālajā līmenī, patērētāju aizsardzības tiesībām mijiedarbojoties ar citām tiesību apakšnozarēm, it sevišķi vispārīgo līgumtiesību regulējumu vai datu aizsardzību.

Tādējādi nepieciešams veltīt īpašu uzmanību gan jauno patērētāja pirkuma direktīvu saturam, gan to pārņemšanai nacionālajās tiesībās, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu patērētāju aizsardzību iekšējā tirgū.

Sekcija notiks angļu valodā.

Sekcija organizēta Latvijas Zinātnes padomes apstiprinātajā Fundamentālo un lietišķo pētījumu projekta (FLPP) ietvarā. Tomēr pieteikties ar referātu šajā sekcijā aicināti ne vien šī projekta zinātniskās grupas dalībnieki, bet arī citi referenti.

Sekcijas dalībnieku referātu temati var aptvert:

  • patērētāja pirkuma regulējuma pieejas ES tiesībās un nacionālajās tiesībās, tostarp ne-ES dalībvalstīs;
  • patērētāja pirkuma regulējuma aspektus ES un nacionālajās tiesībās, tostarp ne-ES dalībvalstīs;
  • jauno patērētāja pirkuma direktīvu (Direktīvas 2019/770 un 2019/771) nepilnības;
  • jauno patērētāja pirkuma direktīvu (Direktīvas 2019/770 un 2019/771) pārņemšanu nacionālajās tiesībās un saistītos problēmjautājumus;
  • jauno patērētāja pirkuma direktīvu (Direktīvas 2019/770 un 2019/771) regulējuma pārņemšanas mijiedarbību ar citām tiesību apakšnozarēm, it sevišķi līgumtiesībām vai datu aizsardzības tiesībām;
  • citus jautājumi saistībā ar patērētāja pirkumu, it sevišķi ciparu (digitālajā) pasaulē.